ES atjauno sankcijas pret Krieviju, cenšoties panākt ASV vadītā miera līguma noslēgšanu
Eiropas Savienības (ES) Padome pirmdien pagarināja plašās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju vēl uz sešiem mēnešiem, pat neskatoties uz to, ka Eiropa cenšas censties sazināties ar Maskavu ASV vadīto sarunu ar Ukrainu un Krieviju laikā.
Krievijai vērstās sankcijas, kas pirmo reizi tika noteiktas 2014. gadā, pēc 2022. gada februāra tika ievērojami paplašinātas. Saskaņā ar Padomes sniegto informāciju pasākumi attiecas uz tirdzniecību, finansēm, enerģētiku, tehnoloģijām un divējāda lietojuma precēm, kā arī rūpniecību, transportu un luksusprecēm.
Papildus ekonomiskajām sankcijām, kas tagad pagarinātas līdz 2026. gada 31. jūlijam, ES nesen pieņēma arī papildu soda pasākumus. Vien pagājušajā nedēļā bloks apstiprināja sankcijas pret personām un organizācijām, kas apsūdzētas Krievijas tā sauktās naftas tankkuģu "ēnu flotes" atbalstīšanā, kā arī atsevišķas sankcijas, kas vērstas pret iespējamām Krievijas hibrīdoperācijām. Tā arī noteica aizliegumus vēl 41 Krievijas kuģim, kas, iespējams, ir saistīts ar ēnu floti.
Tikmēr ES atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Pagājušajā nedēļā notikušajā samitā Eiropadome apstiprināja 90 miljardu eiro (aptuveni 105,4 miljardu ASV dolāru) aizdevumu paketi, lai atbalstītu Ukrainas militārās un ekonomiskās vajadzības nākamo divu gadu laikā.
Eiropadomes prezidents Antonio Kosta sacīja, ka ES ir jānodrošina, lai "Ukraina būtu vislabākajā stāvoklī, lai risinātu miera līguma sarunas".
Šie soļi izceļ Eiropas uzsvaru uz spiedienu, vienlaikus atklājot arī bažas par iespēju tikt atstumtai sarunās par konflikta izbeigšanu.
ASV izstrādātais Krievijas un Ukrainas miera plāns, kas pagājušajā mēnesī noplūda plašsaziņas līdzekļos, izraisīja bažas Eiropā un Ukrainā, kritiķiem norādot, ka tas ir ļoti sliecas par labu Krievijai un rada bažas, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija varētu izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā panāktu būtiskas piekāpšanās.
Kopš tā laika Eiropas un Ukrainas sarunu vedēji ir risinājuši sarunas ar Trampa sūtņiem, lai mēģinātu iekļaut projektā savus noteikumus, lai gan precīzi pašreizējās versijas noteikumi joprojām nav atklāti.
Svētdien noslēdzās trīs dienu ilgas sarunas par Ukrainas krīzi, kuru laikā Floridā un Maiami notika atsevišķas tikšanās starp ASV, Krieviju, Ukrainu un Eiropas pārstāvjiem. ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs tikšanās raksturoja kā "produktīvas un konstruktīvas".
Tomēr Krievija piedāvāja kritiskāku vērtējumu. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka Ukraina un tās Eiropas partneri kavē progresu. "Tas ir fakts: katru reizi, kad mūsu dialogs ar ASV sāk iegūt pozitīvu pavērsienu, Kijeva un tās Eiropas kuratori veic ārkārtas pasākumus, lai to kavētu, deformētu, novirzītu šos centienus no kursa," Rjabkova teikto citēja Krievijas ziņu aģentūra TASS.
Pat neskatoties uz to, Eiropa vai vismaz dažas Eiropas valstis meklē tiešāku kanālu uz Krieviju, nevis atstāj sarunas tikai ASV rokās.
Pēc ES samita Briselē Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka blokam ir jābūt gatavam dialogam ar Krieviju, ja pašreizējie centieni neizdosies panākt ilgstošu mieru Ukrainā. Makrons paziņoja, ka ir gatavs vēlreiz runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Jūlijā viņam bija telefonsaruna ar Putinu.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Putins ir gatavs iesaistīties dialogā ar Makronu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti.
Atzinīgi novērtējot Kremļa atbildi, Francijas prezidentūra paziņoja: "Tuvākajās dienās mēs izlemsim par labāko veidu, kā rīkoties." Tā piebilda, ka jebkādas diskusijas ar Krieviju notiks "pilnīgā pārredzamībā" ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski un Eiropas sabiedrotajiem.